Latviešu
  • +371 67520855
  • Sdvnrevs@riga.lv
  • Miera iela 64, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1013
  • Miera iela Rīgā…

    Vasarā – lapu pavēnis, ziemā – liegi krītošas sniegpārslas, kuras smaržo kā šokolāde, kas jau daudzus gadu desmitus top „Laimā”, nedaudz attālāk Rīgas Dzemdību nams, kur daudzi no mums dzimuši, un arī tie, kuriem Rīga tikai ar laiku ir kļuvusi par mājām, pazīst šo vietu.. un paejot uz priekšu vēl tikai dažus soļus – mūsu skola.

    Dibināta 1989. gadā, pirmā vispārizglītojošā ebreju skola, kas izveidojusies tā dēvētajā PSRS teritorijā, skola, kuras nosaukumā jau gandrīz ceturtdaļgadsimta tiek godāts Šimona Dubnova vārds. Vēsturnieks un publicists, kurš bijis uzticīgs savam darbam un tautai līdz pat 81 gada vecumam, kad vienā no pirmajām Rīgas geto soda operācijām. Cilvēks, kurš vests nāvē, saucis pārējiem ”Ebreji! Pierakstiet, visu pierakstiet!”. Viņa piemiņa dzīvo mūsu skolā, viņa vārds, vainagojoties virs ieejas, sveic saullēkta un saulrieta pār Rīgu.

    Un, ticot tam, ka vārds, kurš dots cilvēkam, kuģim vai namam, veido tā likteni, arī mūsu skolas liktenis līdzīgi kā cilvēka, kurš devis tai vārdu, liktenis ir cieši saistīts ar milzīgo izglītības spēku, savas piederības apzināšanos ebreju tautai.

    Mēs atceramies mūsu vēsturi, bez kuras nav nākotnes, mēs noliecam galvas to priekšā, kuri gājuši bojā visās kaujās, mēs priecājamies par visiem, kuriem ir tuva un saprotama ebreju izglītības ideja, kas eksistē gadsimtiem un ir devusi mums cēlo vārdu – „Grāmatas tauta”.

    Simboliski, ka iela, kur atrodas mūsu skola, nozīmē „iela, kurā valda miers”, tā dod cilvēkiem dzīvību, kas turpinās Šimona Dubnova vārdā nosauktās Rīgas Ebreju vidusskolas sienās, kur mūsu bērni var gūt mūžīgo vērtību – spēju dzīvot un radīt – izglītību, savas sūtības izpratni un cieņu pret savu valsti un tautu.

    Mūsu skola šodien

    • Sākumskola (1. – 4. klase)
    • Pamatskola (5. – 9. klase)
    • Vidusskola (10. – 12. klase)
    • Pagarinātās dienas grupas 1. – 4. klasei (no plkst. 13.00 – 16.00)
    • Sagatavošanas grupa “Motek+”
    • Silta, labvēlīga un mājīga vide
    • Ivrita mācīšana, Ebreju tautu vēsture un tradīcijas
    • Iespēja apgūt robototehnikas pamatus

     

    Pulciņa nodarbības

    • šahs
    • mākslas studija
    • WEB –dizains
    • vokālās grupas
    • diskusiju klubs (angļu val.)
    • deju ansamblis Maagaļ
    • sporta spēlēs
    • ritmika
    • robototehnika
    • teātra studija
    • prasmīgas rokas

    Miera iela 64, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1013

    Karīna Brikmane
    Direktore
    Kristīna Sergejeva
    Direktora vietnieks IT jomā
    Alīna Sīkstule-Talarova
    Direktores vietniece audzināšanas jomā
    Baiba Sergejeva
    Direkores vietnieces izglītības jomā
    Jeļena Judelsone
    Direktores vietniece pamatizglītības pirmajā posmā
    Darja Muizinika
    Lietvede
    Gvido Voroņenko
    Direkotra vietnieks administratīvi – saimnieciskajā jomā

    Šimons Dubnovs

    Šimons Dubnovs

    Aizsākot savu darbību 1989.gada 1.septembrī, mūsu skola, šobrīd jau gandrīz ceturtdaļgadsimta ar cieņu un lepnumu tiek dēvēta Šimona Dubnova vārdā.

    Kā šī cilvēka vārds ir saistīts ar mūsu skolu? Kas savulaik ir bijis Šimons Dubnovs?

    Simons (Šimons) Dubnovs dzimis 1860. gadā Mogiļevas guberņas Mstislavļas pilsētā. Ieguvis tradicionālo ebreju izglītību, kas paredz dievbijību, taču drīz vien novirzījies no ortodoksālās reliģiozitātes un vispārējo izglītību apguvis patstāvīgi. Jaunības gadi aizvadīti spēcīgā pozitīvisma filozofijas ietekmē, definējot to kā vienīgo patieso un reālo empīrisko pētījumu avotu un noliedzot filozofisko pētījumu izziņas vērtību.

    20 gadu vecumā, pametis vecāku mājas, dzīvojis Pēterburgā, Odesā un Viļņā. 1906.gadā atgriezies Pēterburgā un sācis pasniegt ebreju tautas vēsturi, sākotnēji privātkursos, bet vēlāk Ebreju tautas universitātē.

    Bijis viens no ebreju vēsturiski-etnogrāfiskās biedrības dibinātājiem un vadītājiem. Aktīvi piedalījies Krievijas ebreju sabiedriskās dzīves norisēs 19.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Kā biedrības par izglītības izplatīšanu Krievijas ebreju vidū biedrs, Šimons Dubnovs kopā ar sionistu kustības aktīvistiem cīnījies par ebreju nacionālo skolu izveidi un attīstību. Lūk, kā radies mūsu skolas idejiskais aizsākums, to nodēvējot šī izcilā cilvēka vārdā 40 gadus pēc viņa nāves.

    Kopš 1923.gada zinātnieks dzīvo Rīgā. Šeit top viņa monumentālais darbs 5000 lappušu apjomā „Ebreju tautas vispasaules vēsture”. Darbs, kurā caurvijas mīlestība pret ebreju tautu, lepnums par tautas prasmi ar godu pārvarēt traģiskākos un cietsirdīgākos dzīves mirkļus. Neilgi pirms kara, 1940.gadā, klajā nāca „Ebreju tautas vispasaules vēstures” 11.sējums, kura nobeigumā aprakstīti pirmskara perioda notikumi. Sējums kļuva par pēdējo, ko uzrakstījis Š.Dubnovs.

    Spilgtākā Š.Dubnova – rakstnieka, kritiķa, filosofa, vēsturnieka – iezīme bijusi darba mīlestība un vēlme šajā dzīvē atstāt liecības – darbus, kurus mēs studējam šodien. Līdz pat pēdējai savas dzīves dienai un traģiskajai bojāejai viņš sirdī vienmēr bijis saliedēts ar savu tautu.

    Š.Dubnovs nepameta Rīgu arī laikā, kad sākās karš, un arī viņa likteni skāra traģiskie Rīgas ebreju notikumi. Būdams cienījamā vecumā, viņš tika ieslodzīts aiz getto dzeloņstieplēm. Stindzinoši aukstajā decembra dienā viņu kopā ar vēl citiem izdzina uz ielas tādēļ, lai viņš mērotu savu pēdējo ceļu līdz bedrei Rumbulā. Šajā dienā viņš bija apslimis, bija paaugstinājusies temperatūra, viņš bija tik vājš, ka nespēja iekāpt kravas auto, kas nogādāja visus uz nošaušanas vietu. Un tad, policejs, aukstasinīgi un bez pārdomām iešāva viņam pakausī…

    Viņa dzīve vienmēr bijusi cieši saistīta ar savas tautas dzīvi, līdzīgi, kā tajā iepinas viņa traģiskā bojāeja. Vēsturnieks, rakstnieks, filosofs, cilvēks ar maigu un ironisku zinātnieka skatījumu uz dzīvi, vienu no savas tautas šaušalīgākajām vēstures lappusēm parakstījis ar savām asinīm.

    Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolas vēsture

    Doma par ebreju skolas izveidi Rīgā radās 1988. Gadā , kad savas pastāvēšanas norietu neizbēgami piedzīvoja lielvalsts PSRS. Tieši šajā laikā – pēc daudziem klusēšanas, ignorēšanas un atstumtības gadiem – tika apspriestas arī ebreju kultūrās problēmas kopumā. Tāpat arī 1988. Gadā notika pirmā vēsturiskā triju ebreju ģimnāziju absolventu tikšanās: viņi savas skolas gaitas beidza īsi pirms kara. Kopumā tikšanās reize pulcējās 150 cilvēku – Rauhvagera ebreju ģimnāzijas, Bergmaņa kunga vadītās sabiedriskās ģimnāzijas un Ebreju privātās Ezras ģimnāzijas absolventi.

    150 absolventi, ļaudis jau krietni cienījamā vecumā, kuri atminējas savu jaunību un tos, kuri tā arī palika mūžīgi jauni, ejot bojā Lielā Tēvijas kara (2.Pasaules kara) laikā.

    Šajā tikšanās reizē tika izteiktas domas par jaunās paaudzes audzināšanu, par ebreju pašidentifikāciju un tās attīstības un saglabāšanas nepieciešamību. Tieši tad – 1988.gada jūnijā – tika organizēta iniciatīvas grupa un izstrādāta ebreju kultūras Latvijā atjaunošanas programma. Kā neatņemams turpinājums Latvijas Ebreju kultūrās biedrības – LEKB – izveide. 1988.gada 10.septembrī Rīgā, Skolas ielā 6 tika novadīta pirmā LEKB sanāksme, kurā piedalījās vairāk kā tūkstotis dalībnieku un tika akcentēts jautājums par ebreju skolas izveidi Rīgā. Nodibina izglītības centru Hone Bregmaņa vadībā.

    Uzziņai: Hone Bregmanis – dzimis Jelgavā 1932.gadā, absolvējis Latvijas Universitāti , 1948.gadā kļuvis par skolotāju, bija pirmais Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolas direktors.

    1988.gada augustā laikrakstos „Padomju Latvija” un „Cīņa” tika publicēti sludinājumi par uzņemšanu ebreju skolā, kuri neguva atsauksmi.

    1988.gada 22.oktobrī Zinātņu namā notika diskusija „Ebreju kultūra Latvijā. Vēsture. Problēmas. Perspektīvas.” Atkārtoti aktualizēts arī jautājums par ebreju skolas izveides ieceri.

    1988.gada 16.novembrī ebreju teātra ēkā darbu sāk Ebreju izglītības centrs. Centra pirmā lekcija – „Ebreju skolas pirms kara un mūsdienās”.

    1988.gada 25.novembra laikraksts „Literatūra un Māksla” pilnībā veltīts ebreju skolu vēsturei, kā arī tiek izskatīta perspektīva līdz 1990.gadam Rīgā izveidot mūsdienīgu ebreju skolu. Sākas pārrunas ar Izglītības ministriju par skolas izveidi un Latvijas Valsts Universitātes pedagoģiskās psiholoģijas katedru par tās modeļa izstrādi.

    1989.gada 1.septembrī Dzirnavu ielā 29 viesmīlīgi durvis ver PSRS pirmā ebreju vispārizglītojošā skola.

    Vēsturiskā notikuma turpinājums jau mūsdienās: 2010.gadā ebreju skola pilnā sastāvā tiek pārcelta uz brīnišķīgi izremontēto namu Miera ielā 62.

    Koki, kuri klašu logos ielūkojas jau daudzus gadu desmitus, gaismas stari un bērnu sejas; bērnu, kuri ebreju vēstures un tradīciju, kā arī ivrita apguvi jau uztver kā neatņemamu savas dzīves sastāvdaļu.