Latviešu
  • +371 67520855
  • Sdvnrevs@riga.lv
  • Miera iela 64, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1013
  • Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskola (REVS) ir pirmā no nacionālo minoritāšu skolām Latvijas Republikā. Ebreju izglītībai Latvijā ir dziļas vēsturiskas saknes: līdz 1940. gadam ebreju bērni varēja mācīties latviešu, ebreju, jidiša un vācu valodā. Skolas durvis Šimona Dubnova Rīgas Ebreju skola vēra 1989. gada 1. septembrī. Tādējādi mēs kļuvām par dzīvo leģendu – pirmo vispārējo ebreju skolu bijušās PSRS teritorijā. Tas kļuva iespējams tikai Latvijā.

    Šodien skola atrodas vecā ēkā Miera ielā – netālu no Rīgas centra. Izglītības darbs REVS tiek veikts saskaņā ar Latvijas Republikas Izglītības ministrijas programmu. Mūsu skolā īpaša uzmanība tiek pievērsta matemātikas, programmēšanas un svešvalodu mācībām. Atsevišķs lepnums ir nacionālā cikla priekšmeti: ebreju tradīcijas, Latvijas un pasaules ebreju vēsture, jūdaisma pamati, ivrits. Mūsu skolā skolēni, skolotāji un vecāki kopā svin Latvijas valsts svētkus, kā arī ebreju tautas svētkus un piemiņas dienas. Jau kā tradīcija ir izveidojusies Baltā galdauta svētki un Lag baOmer svētki, kurus svin visa skolas saime kopā – skolēni, skolotāji, vecāki.

    Skola ir aprīkota ar datorklasēm, fizikas un ķīmijas laboratoriju, 3D modelēšanas laboratoriju, robotikas mācību laukumu, video studiju un vēl daudz ko interesantu, lai nodrošinātu kvalitatīvu, mūsdienīgu izglītības procesu.

    Mūsu skolēni regulāri piedalās olimpiādēs, sporta sacensībās un radošajos konkursos. Īpaša uzmanība tiek pievērsta ārpusskolas aktivitātēm un neformālajai izglītībai. Skolā darbojas dažādi interešu klubi, radošās grupas, kā arī Izraēlas cīņas mākslas klubs Krav Maga. Pašiem mazākajiem ir iespēja apmeklēt sagatavošanas grupa.

    Skolai ir laba sadarbība ar Rīgas Ebreju kopienu, esam organizācijas ORT skola.

    Lepojamies ar mūsu absolventiem! 30 gadu laikā simtiem skolēnu ir absolvējuši mūsu skolu. Lielākā daļa no viņiem ir veiksmīgi beiguši universitātes daudzās pasaules valstīs – no Latvijas līdz Izraēlai, no Austrālijas līdz ASV. Visi mīļi atceras mūsu ebreju skolu – viņi turpina sazināties ar skolotājiem un palīdzēt šodienas skolēniem.

    Mūsu skola šodien

    • Sākumskola (1. – 4. klase)
    • Pamatskola (5. – 9. klase)
    • Vidusskola (10. – 12. klase)
    • Pagarinātās dienas grupas 1. – 4. klasei (no plkst. 13.00 – 16.00)
    • Sagatavošanas grupa
    • Silta, labvēlīga un mājīga vide
    • Ivrits, ebreju vēsture un tradīcijas
    • Iespēja apgūt robototehnikas: arduino, microBit, makeblock, LEGO  WeDo 2.0 , MINDSTORMS EV3 pamatus, 3d modelēšanas pamatus.

     

    Pulciņu nodarbības

    • šahs
    • mākslas studija
    • WEB –dizains
    • vokālās grupas
    • diskusiju klubs (angļu val.)
    • sporta spēles
    • ritmika
    • teātra studija
    • prasmīgas rokas
    • paukošanas pamati

    Miera iela 64, Vidzemes priekšpilsēta, Rīga, LV-1013

    Karīna Brikmane
    Direktore
    Kristīna Sergejeva
    Direktora vietnieks IT jomā
    Vēsma Grugule
    Direktores vietniece audzināšanas jomā
    Baiba Sergejeva
    Direkores vietnieces izglītības, audzīnāšanas un ārpusklases darbā 7.-12.klasēm
    Jeļena Judelsone
    Direkores vietnieces izglītības, audzīnāšanas un ārpusklases darbā 1.-6.klasēm
    Ksenija Gubareviča
    Lietvede
    Gvido Voroņenko
    Direkotra vietnieks administratīvi – saimnieciskajā jomā

    Šimons Dubnovs

    Šimons Dubnovs

    Aizsākot savu darbību 1989.gada 1.septembrī, mūsu skola, šobrīd jau gandrīz ceturtdaļgadsimta ar cieņu un lepnumu tiek dēvēta Šimona Dubnova vārdā.

    Kā šī cilvēka vārds ir saistīts ar mūsu skolu? Kas savulaik ir bijis Šimons Dubnovs?

    Simons (Šimons) Dubnovs dzimis 1860. gadā Mogiļevas guberņas Mstislavļas pilsētā. Ieguvis tradicionālo ebreju izglītību, kas paredz dievbijību, taču drīz vien novirzījies no ortodoksālās reliģiozitātes un vispārējo izglītību apguvis patstāvīgi. Jaunības gadi aizvadīti spēcīgā pozitīvisma filozofijas ietekmē, definējot to kā vienīgo patieso un reālo empīrisko pētījumu avotu un noliedzot filozofisko pētījumu izziņas vērtību.

    20 gadu vecumā, pametis vecāku mājas, dzīvojis Pēterburgā, Odesā un Viļņā. 1906.gadā atgriezies Pēterburgā un sācis pasniegt ebreju tautas vēsturi, sākotnēji privātkursos, bet vēlāk Ebreju tautas universitātē.

    Bijis viens no ebreju vēsturiski-etnogrāfiskās biedrības dibinātājiem un vadītājiem. Aktīvi piedalījies Krievijas ebreju sabiedriskās dzīves norisēs 19.gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā. Kā biedrības par izglītības izplatīšanu Krievijas ebreju vidū biedrs, Šimons Dubnovs kopā ar sionistu kustības aktīvistiem cīnījies par ebreju nacionālo skolu izveidi un attīstību. Lūk, kā radies mūsu skolas idejiskais aizsākums, to nodēvējot šī izcilā cilvēka vārdā 40 gadus pēc viņa nāves.

    Kopš 1923.gada zinātnieks dzīvo Rīgā. Šeit top viņa monumentālais darbs 5000 lappušu apjomā „Ebreju tautas vispasaules vēsture”. Darbs, kurā caurvijas mīlestība pret ebreju tautu, lepnums par tautas prasmi ar godu pārvarēt traģiskākos un cietsirdīgākos dzīves mirkļus. Neilgi pirms kara, 1940.gadā, klajā nāca „Ebreju tautas vispasaules vēstures” 11.sējums, kura nobeigumā aprakstīti pirmskara perioda notikumi. Sējums kļuva par pēdējo, ko uzrakstījis Š.Dubnovs.

    Spilgtākā Š.Dubnova – rakstnieka, kritiķa, filosofa, vēsturnieka – iezīme bijusi darba mīlestība un vēlme šajā dzīvē atstāt liecības – darbus, kurus mēs studējam šodien. Līdz pat pēdējai savas dzīves dienai un traģiskajai bojāejai viņš sirdī vienmēr bijis saliedēts ar savu tautu.

    Š.Dubnovs nepameta Rīgu arī laikā, kad sākās karš, un arī viņa likteni skāra traģiskie Rīgas ebreju notikumi. Būdams cienījamā vecumā, viņš tika ieslodzīts aiz getto dzeloņstieplēm. Stindzinoši aukstajā decembra dienā viņu kopā ar vēl citiem izdzina uz ielas tādēļ, lai viņš mērotu savu pēdējo ceļu līdz bedrei Rumbulā. Šajā dienā viņš bija apslimis, bija paaugstinājusies temperatūra, viņš bija tik vājš, ka nespēja iekāpt kravas auto, kas nogādāja visus uz nošaušanas vietu. Un tad, policejs, aukstasinīgi un bez pārdomām iešāva viņam pakausī…

    Viņa dzīve vienmēr bijusi cieši saistīta ar savas tautas dzīvi, līdzīgi, kā tajā iepinas viņa traģiskā bojāeja. Vēsturnieks, rakstnieks, filosofs, cilvēks ar maigu un ironisku zinātnieka skatījumu uz dzīvi, vienu no savas tautas šaušalīgākajām vēstures lappusēm parakstījis ar savām asinīm.

    Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolas vēsture

    Doma par ebreju skolas izveidi Rīgā radās 1988. Gadā , kad savas pastāvēšanas norietu neizbēgami piedzīvoja lielvalsts PSRS. Tieši šajā laikā – pēc daudziem klusēšanas, ignorēšanas un atstumtības gadiem – tika apspriestas arī ebreju kultūrās problēmas kopumā. Tāpat arī 1988. Gadā notika pirmā vēsturiskā triju ebreju ģimnāziju absolventu tikšanās: viņi savas skolas gaitas beidza īsi pirms kara. Kopumā tikšanās reize pulcējās 150 cilvēku – Rauhvagera ebreju ģimnāzijas, Bergmaņa kunga vadītās sabiedriskās ģimnāzijas un Ebreju privātās Ezras ģimnāzijas absolventi.

    150 absolventi, ļaudis jau krietni cienījamā vecumā, kuri atminējas savu jaunību un tos, kuri tā arī palika mūžīgi jauni, ejot bojā Lielā Tēvijas kara (2.Pasaules kara) laikā.

    Šajā tikšanās reizē tika izteiktas domas par jaunās paaudzes audzināšanu, par ebreju pašidentifikāciju un tās attīstības un saglabāšanas nepieciešamību. Tieši tad – 1988.gada jūnijā – tika organizēta iniciatīvas grupa un izstrādāta ebreju kultūras Latvijā atjaunošanas programma. Kā neatņemams turpinājums Latvijas Ebreju kultūrās biedrības – LEKB – izveide. 1988.gada 10.septembrī Rīgā, Skolas ielā 6 tika novadīta pirmā LEKB sanāksme, kurā piedalījās vairāk kā tūkstotis dalībnieku un tika akcentēts jautājums par ebreju skolas izveidi Rīgā. Nodibina izglītības centru Hone Bregmaņa vadībā.

    Uzziņai: Hone Bregmanis – dzimis Jelgavā 1932.gadā, absolvējis Latvijas Universitāti , 1948.gadā kļuvis par skolotāju, bija pirmais Š.Dubnova Rīgas Ebreju vidusskolas direktors.

    1988.gada augustā laikrakstos „Padomju Latvija” un „Cīņa” tika publicēti sludinājumi par uzņemšanu ebreju skolā, kuri neguva atsauksmi.

    1988.gada 22.oktobrī Zinātņu namā notika diskusija „Ebreju kultūra Latvijā. Vēsture. Problēmas. Perspektīvas.” Atkārtoti aktualizēts arī jautājums par ebreju skolas izveides ieceri.

    1988.gada 16.novembrī ebreju teātra ēkā darbu sāk Ebreju izglītības centrs. Centra pirmā lekcija – „Ebreju skolas pirms kara un mūsdienās”.

    1988.gada 25.novembra laikraksts „Literatūra un Māksla” pilnībā veltīts ebreju skolu vēsturei, kā arī tiek izskatīta perspektīva līdz 1990.gadam Rīgā izveidot mūsdienīgu ebreju skolu. Sākas pārrunas ar Izglītības ministriju par skolas izveidi un Latvijas Valsts Universitātes pedagoģiskās psiholoģijas katedru par tās modeļa izstrādi.

    1989.gada 1.septembrī Dzirnavu ielā 29 viesmīlīgi durvis ver PSRS pirmā ebreju vispārizglītojošā skola.

    Vēsturiskā notikuma turpinājums jau mūsdienās: 2010.gadā ebreju skola pilnā sastāvā tiek pārcelta uz brīnišķīgi izremontēto namu Miera ielā 62.

    Koki, kuri klašu logos ielūkojas jau daudzus gadu desmitus, gaismas stari un bērnu sejas; bērnu, kuri ebreju vēstures un tradīciju, kā arī ivrita apguvi jau uztver kā neatņemamu savas dzīves sastāvdaļu.